No dažādiem vēstures avotiem ir zināms, ka pirmā pūtēju kopa Balvos ir pastāvējusi jau ap 1903./1904. gadu, to vadījis atvaļināts armijas muzikants Upenieks.
1932. gadā Balvos dibināts pirmais pūtēju orķestris, kuru vada Pēterpils konservatoriju beigušais mūziķis Alfons Miške. Pēc 1934. gada notikumiem arī Balvos dzīve kļūst rosīgāka, tika nomainīts Balvu aizsargu rotas komandieris un aizsargiem radās vajadzība pēc sava pūtēju orķestra. To arī izveidoja, apvienojot divas, Balvos jau esošas, pūtēju kopas.
1938. gadā par oficiālo orķestra vadītāju ieceļ Balvu Valsts ģimnāzijas mūzikas skolotāju Olīvu Mētru. Balvu aizsargu nodaļas orķestris savu darbību izbeidza ar Internacionāles nospēlēšanu 1940. gada jūlijā Balvu tirgus laukumā zem sarkanajiem karogiem.
Balvu rajona kultūras nama pūtēju orķestris uzsāka darbu 1956./1957. gada sezonā, kad orķestra vadību uzņemas profesionāls trompetists Staņislavs Kravalis, kurš tajā laikā strādāja Balvu vidusskolā. S. Kravalis apvienoja Balvu kultūras nama un Balvu vidusskolas pūtējus, tādejādi radās iespēja sagatavot nepieciešamo programmu, un 1959. gada vasarā kolektīvs dodas uz Rīgu, uz Mežaparka estrādi, lai piedalītos A. Upīša “Ziņģu Ješkas uzvara” brīvdabas uzvedumā.
Līdz 1963. gadam orķestris jaunu koncertprogrammu vairs neiestudē. Tad par kolektīva vadītāju kļūst Balvu mūzikas skolas pasniedzējs Jānis Vītols. Šajā laikā orķestris vairākas reizes ir uzstājies koncertos ar atsevišķiem skaņdarbiem. Atkal mainās orķestra vadība. Neilgu laiku orķestri vada Jāzeps Kozurs, Viktors Strapcāns. Šinī laikā orķestris galvenokārt piedalās sarīkojumos valsts svētku reizēs un tradicionālajos pasākumos.
1967. gadā republikā notiek gatavošanās 3. pūtēju salidojumam Talsos. Balvu rajona izpildkomitejas kultūras nodaļas vadītājs Vitolds Dreimanis nostiprina un arī pats uzņemas šī kolektīva vadīšanu. Par pamatu viņš paņem sava bijušā Balvu vidusskolas pūtēju orķestra dalībniekus, Balvu un Viļakas bērnu mūzikas skolu pedagogus. Sākas rūpīgs darbs mēģinājumos, apgūstot salidojuma repertuāru. Darbs vainagojas panākumiem un kolektīvs tiek izvirzīts un pūtēju orķestru salidojumu Talsos ar tiesībām piedalīties kolektīvu sacensībās. Šajā laikā aizsākas sadarbība ar LPSR Tautas mākslinieku Jāni Ozoliņu un 1975. gadā tiek rīkots J.Ozoliņa autorkoncerts Balvos, bet kopš 1975. gada orķestris piedalās visos republikas Dziesmu svētkos.
1975. gadā kolektīvs piedalās pūtēju orķestru salidojumā Limbažos, taču sastāvs ir mainījies un arī pastrādāts mazāk, un līdz ar to balvenieši šajā salidojumā var piedalīties tikai kā koncerta dalībnieki. Pēc šis neveiksmes iesākas mērķtiecīgs darbs, tiek gatavoti J. Ozoliņa, G. Ordelovska, Raimonda Paula un citu komponistu darbi. Par konsultantu šajā laikā tiek lūgts LPSR Tautas mākslinieks Gunārs Ordelovskis, kurš mēroja garo ceļu uz Balviem, ziedoja daudzas jo daudzas stundas mēģinājumos, tādā veidā palīdzot veidot orķestra skanīgumu.
1977. gadā zonālajās sacensībās Balvos tiek izcīnīta 2. vieta un ceļazīme uz pūtēju orķestru fināla sacensībām republikas Dziesmu svētkos. Neizpaliek arī panākumi.
1977. gada oktobrī tiek izcīnīta 3. vieta sacensībās un 11. oktobrī orķestrim tiek piešķirts Tautas kolektīva nosaukums, bet diriģentam Vitoldam Dreimanim – LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums. Šajā pat reizē kolektīvam tiek dots arī vārds: Tautas pūtēju orķestris “Balvi”.
1979. gadā orķestris pirmo reizi piedalās Tautas kolektīvu sacensībās Ludzā.
1981. gadā orķestris piedalījās Raimonda Paula autorkoncertā Balvos, kur tika atskaņoti ne tikai komponista skaņdarbi pūtēju orķestrim, bet arī estrādes dziesmu pārlikumi orķestrim.
1983. gadā, sakarā ar dzīvesvietas maiņu, V. Dreimanis orķestri vairs nevada. Viņa vietu ieņem ilggadējs orķestra dalībnieks Samuels Šors, kurš orķestri vada no 1983. – 1985. gadam.
No 1985. – 1987. gadam orķestri vada Benedikts Paršovs. Šajā laikā orķestris piedalās Balvu rajona Dziesmu svētkos un zonālajos Dziesmu svētkos, kuri notika Balvos
1987. gadā orķestra vadību pārņem J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu nodaļas absolvents Egons Salmanis. Iepriekšējos gados orķestrī ir iestājies zināms atslābums, taču laika posms sākot ar 1987. gadu iezīmējas kā jauns radoša un mērķtiecīga darba posms. Šajā laikā ir atzīmējami sasniegumi orķestra mākslinieciskajā darbība.
1987. gadā, vadoties pēc pūtēju orķestru zonālo sacensību rezultātiem, Balvu orķestris ieņem 21. vietu II grupā, taču ar katru gadu šis rādītājs mainās uz augšu.
1989./90. zonas skatē Rēzeknē orķestris II grupā gūst pirmo vietu, ierindojoties 4. vietā republikas skatē.
1992. gadā, jau esot I grupas orķestru vidū, tiek ieņemta 14. vieta republikā.
1993. gadā I grupā tiek izcīnīta 1. vieta, līdz ar to balvenieši tiek ieskaitīti A grupā un šajā grupā atrodas arī pašlaik.